Viens īpašnieks grib aizbērt izskalojumu, bet otrs izsauc policiju
Ikšķiles novada zemnieku saimniecības «Lauciņi» īpašnieks Ainārs Stiliņš, uzskatīdams, ka sakopj savu īpašumu, bija noorganizējis zemes izskalojuma aizbēršanu ar šīferi, būvgružiem un graudu kaltes atlikumiem, bet līdzās esošās zemes īpašnieks Juris Zalcmanis, uzskatīdams, ka kaimiņš piesārņo viņa teritoriju, izsauca policiju un uzaicināja žurnālistus.
„Brēka” sacēlās ap «Dobelnieku» HES kanāla malā esošo zemes izskalojumu – ūdens aizrāvis līdzi zemi un izgrauzis „graviņu”. «Dobelnieku» HES pieder Jurim Zalcmanim, un kanāls uz to ir apmēram kilometru garš. J.Zalcmaņa dēls Rihards Zalcmanis policijai un žurnālistiem apgalvoja, ka viss kanāls pieder viņa tēvam, savukārt Ainārs Stiliņš policijai rādīja zemes plānus un apgalvoja, ka viņa īpašums stiepjas līdz kanāla vidum, tādēļ nolēmis beidzot sakopt kanāla krastu ar tādiem materiāliem, kādi ir pieejami, jo šķembas ir dārgas.
R.Zalcmanis sacīja, ka viņa tēvs katru gadu izskalojumā berot šķembas (tās tur bija redzamas), savukārt A.Stiliņš apgalvoja, ka tās vestas pirms vairākiem gadiem. R.Zalcmanis bija neapmierināts, ka izskalojumā tiek bērti kūtsmēsli (bija jūtama kūtsmēslu smaka), bet A.Stiliņš apgalvoja, ka tie nav nekādi kūtsmēsli, bet gan graudu kaltes dažādu graudu atlikumi, kas ir satrūdējuši – tātad organiskās vielas. Kāpēc tādas vajadzīgas kanāla krastā? A.Stiliņš skaidroja, ka ieplānojis kanāla malu nostiprināt ar kārkliem – tie ātri ieaugsies, un trūdi vajadzīgi arī kārkliem, jo tīrā smiltī krūmi labi neaugšot. R.Zalcmanis bija satraukts, ka izbērts šīferis – bīstamais atkritums, savukārt A.Stiliņš uzskata, ka, apbērts ar zemi, šīferis nevienam nebūs bīstams, jo patiesībā cilvēka veselību apdraud šīfera azbesta daļiņas, kas lido pa gaisu un var ieķerties cilvēka plaušās. „Pierādiet, ka Latvijā kaut viens cilvēks ir saslimis azbesta dēļ! Kādēļ pirms diviem gadiem valdība nolēma, ka Latvijā visiem šķūņiem un graudu kaltēm jānojauc visi šīfera jumti, bet tagad šo lēmumu atcēla? Šīferi vairs neražo, bet kādēļ Eiropā vēl var lietot šīfera jumtus?» jautāja A.Stiliņš.
Ikšķiles novada pašvaldības policijas priekšnieka pienākumu izpildītājs Andris Būce un Valsts policijas iecirkņa inspektors Arnis Birze apgalvoja, ka šīferis ir bīstamais atkritums. A.Būce paskatījās līdzi paņemtajā Administratīvo pārkāpumu kodeksā un sacīja, ka sastādīs protokolu saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 58.pantu par vides piesārņošanu vai piegružošanu. Fiziskām personām par to draud sods no 10 līdz 250 latiem, bet juridiskajām personām – sods no 50 līdz 1000 latiem.
A.Stiliņš sāka rakstīt paskaidrojumu Ikšķiles novada pašvaldības policijai. Precizēdams vietas nosaukumu, viņš paskatījās zemes plānos un konstatēja, ka kanāla mala atrodas Rīgas rajona Salaspils pilsētas lauku teritorijā «Dacītes», tādēļ rakstīja jaunu iesniegumu, to adresējot Salaspils pašvaldības policijai, jo pēc teritoriālās piekritības protokols jāsastāda Salaspils policijai.
A.Būce izsauca Salaspils pašvaldības policiju, kas arī izbrauca uz konflikta vietu. Tai arī jālemj par tālāko rīcību.
Šīferis ir bīstamais atkritums – to apliecina arī Ogres novada domes vides speciālists Aivars Bigačs, gan pieļaujot iespēju, ka daudzi cilvēki to nezina. Saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvām pirms diviem gadiem šīferi Latvijā aizliedza, bet tagad spēkā ir Ministru kabineta grozījumi, kuri vairs neparedz obligātu jumtu nojaukšanu. Jumtu nojaukšanas gadījumā šīfera atkritumi jāved uz Getliņiem vai uz Brocēniem, kur ir speciāli laukumi tā glabāšanai. Zemē to nedrīkst aprakt. Vai rodas kāds kaitējums dabai vai cilvēkiem no zemē aprakta šīfera? A.Bigačs uz to vēlreiz atbild, ka zemē šīferi nedrīkst aprakt, jo tas ir bīstamais atkritums. Vai Latvijā kāds ir saslimis no azbesta putekļiem? A.Bigačs stāsta, ka viņam nav zināmi tādi pierādījumi, bet zinātnieki ir konstatējuši, ka azbesta putekļi aizķeras plaušās un pēc gadiem izraisa saslimšanas. Ārsti konstatē saslimšanu, bet ne cēloni. Lai konstatētu cēloni, būtu laboratoriski jāpēta saslimuša šīfera jumta licēja plaušas, bet viņam par tādiem pētījumiem nekas nav zināms.
2006. gada 19. jūnijā, 13:39, Aktualitātes
Ogrenet



Jaunākie komentāri
nu smieklīgi gan, varēja vēl arī birzgales un taurupes inspektorus izsaukt :))
No mitrā zemē aprakta šīfera nekādas daļiņas nevar lidot pa gaisu :) Tiešām vajag aizķerties aiz tā vien, ka tas ir "bīstams" atkritums?
Vajadzētu tiešām tam A.Bigačam pajautāt par to aprakšanu, lai pasaka konkrēti kāds kaitējums ir dabai, ja to aprok! KONKRĒTI!!! Nevis ierobežoties ar standarta likuma normu "Bīstams"